Nenoliedzams mūsdienu datorspēļu popkultūras spēks ir zombiji un ar tiem saistītās lietas, tāpēc daudzi neatkarīgie izstrādātāji rosīgi mēģina izveidot uzmanību piesaistošus projektus uz dzīvo miroņu pamata. Pēc PopCap kazuālo spēļu lielā sprādziena spēcīgu vietu šajā kultūras daļā ieņēma arī Plants vs Zombies. Iekārojot šādu slavu priekšā stājas Dead Hungry Dinner, kas kombinē zombijus ar pusslaveno Dinner Dash. Vai drīzāk, Dead Hungry Dinner demo versija.

Es pieņemu, ka visi esam pazīstami ar visnotaļ vienkāršo un nez cik online flash adaptācijas piedzīvojušo Dinner Dash. Princips ir pat tikko peli ieraudzījušam datorspēļu nezinītim – mēs esam kāda restorāna viesmīlis. Ar prieku un dedzību metamies pie katra ienākušā klienta un ievācam pasūtījumus, nosviežam tos šefpavāram un metamies apkalpot nākamos ienākušos klientus, pēc tam, kājas pār pleciem ņemot, nesam klāt svaigi kūpošos ēdienus. Un pēc tam – no ēdājiem savācam rēķinus un ar kāju pa dibenu izsparam ārā no veikala.

Vienkārši, saprotami un ellīgi garlaicīgi. Dinner Dash man nekad nav šķitis pat nedaudz simpātisks, jo, nolāpīts, kāda velna pēc būtu interesanti spēlēt spēli, kura vienu no kaitinošākajiem un garlaicīgākajiem darbiem pasaulē? Datorspēles ir domātas fantāzijas eksplozijām, neparedzamajam un idejas lidojumam, vai vismaz kārtīgai un adrenalīna pilnai sacensībai, nevis vienmuļu sistēmu izspēlēšanai.

Tā, laikam nogājām no visu svarīgās un objektīvās tēmas – Dead Hungry Dead, kas Dinner Dash dod acīm tīkamu zombiju apokalipses tēmu, kur arī gan dzīvie miroņi, gan citi no velna dimensijas atnākuši sumpurņi jāapkalpo.

Smadzenes!

Neapšaubāmi dziļais un emocijām mutuļojošais stāsts ir šāds, tāds un nekāds. Reiz dzīvoja bāreņi – dvīņi – Geibs un Gabija. Pilsētu, kurā šie divi ne pārāk trīsdimensionālie personāži atradās aiz kāda nejauka un neizskaidrojama iemesla pēc ieņēma zombiji. Protams, būdami ļoti atjautīgi un bez cilvēkiem raksturīgajām emocijām apveltīti bērni, dvīņi pēc kāda laika nejauši izdomāja, ka viņiem būtu iespējams apkalpot zombijus apmaiņā pret viņu naudu (neprasiet, nav ne jausmas) un apsolīšanos abus biznesmeņus neapēst. Ar laiku uz slaveno restorānu ierodas arī vampīri un citi nejauki zvēri, kas arī pieprasa ēst. Es pieņemu, ka kritizēt projektu, kas ir tikai vienu soli augstāk par vidējo flash spēli, par sižeta neesamību būtu muļķīgi, tāpēc to nedarīšu, tikai atzīmēšu obligāti ievērojamo lietu  sarakstā.

Viesmīl!

Dead Hungry Dinner process principā nekā neatšķiras no iepriekš kritizētā Dinner Dash, tomēr vismaz konteksts ir mazliet tīkamāks – ja neapkalposi ēdājus, apēdīs pašu. Respektīvi, sākumā rindā pie vārtiem sastājas bariņš zombiju, kuri ir vai nu pāros vai četratā (diemžēl, vientuļi dzērājzombiji nekur nebija redzami) dusmīgi gaida, kamēr tos apsēdina pie attiecīga galda – attiecīgi pāru un kvartetu galdos. Pēc tam šiem pašiem miroņiem jāatprasa viņu ēdienkaršu izvēles un tās jāpiegādā dvīnim vai dvīnei (pēc Jūsu izvēles), kurš vaiga sviedriem strādā pie cepšanas, vārīšanas un cita veida sagatavošanas darbiem. Ar ātri sitošu sirdi piegādājat ēdienus zombijklientiem un gaidiet, kamēr tie pieprasa čeku.

Pašos pamatos šī formula sastāda visu spēli, tomēr kaut kādu taktikas piegaršu ievieš niknāko un ātrāk nepacietīgiem paliekošo, sarkano zombiju esamība, tomēr es ar tīru sirdi nevaru teikt, ka tas, kas notiek uz ekrāna būtu tiešām interesants. Tā ir vairāk kā tāda zen atbrīvojošā klikšķināšana, ik pa brīdim padomājot, kur sēdināt noteiktu skaitu nezvēru, kura paliek vienmuļa nepavisam pārsteidzoši ātri. Pa reizei tiek dotas arī pāris maģiskās spējas, kas ļauj veikt, piemēram, zombiju pacietības nomierināšanu, kas, iespējams, piedod mazliet variāciju, tomēr vismaz pirmajos 10 līmeņos, ko piedāvāja demo versija intriģējošu atšķirību no pārējā tirgus nebija iespējams atrast.

Rindā stāties!

No vienas puses Dead Hungry Dinner grafiskais noformējums varētu būt viena no retajām spēles īpašībām, kas man patika. Krāsas ir spilgtas, humors ir neslikts un arī animācijas dod labu omu spēles procesam, kas pats par sevi ir ne pārāk īpašs. Visi varoņi ir parādīti patīkamā karikatūriskā stilā, kas ir gandrīz obligāta vajadzība šāda veida spēlei kopš PopCap ierašanās industrijā. Tomēr atkal ir viens bet. Dead Hungry Dinner izskatās tieši tāpat kā visi pārējie šāda veida projekti. Lielās acis, komiskās proporcijas un piemīlīgs kopējais paskats – šīs lietas ir redzētas un izjustas jau lielākajā daļā maksas kazuālo spēļu. Atsevišķi atzīmējot mūziku – tā bija laba un patīkama, ik pa laikam parādot ausīm tīkamus slavenu tēmu aranžējumus, tāpēc šajā nelielajā projekta daļā iespēju piesieties nav praktiski nekādu.

Kopā velkot,

No demonstrācijas versijas ļoti subjektīvi vērtējot un uzraujot degunu, jādomā, ka Dead Hungry Dinner būs kārtējā vieglā satura datorspēle, kas droši vien atradīs savu auditoriju, tomēr neredzu pilnīgi nekādu jēgu par šo mazliet viduvējo projektu tērēt nopietnus līdzekļus.

Spēles mājas lapu iespējams apmeklēt šeit, bet demo versiju iespējams lejuplādēt šeit