Reti neatkarīgo spēļu pakās parādās salīdzinoši liela budžeta daudzspēlētāju projekti, tāpēc liels bija mans pārsteigums, kad blakus dažādām konceptuālajiem un ekspresionistiskiem toņiem krāsotajiem projektiem blakus lepni stāvēja Nuclear Dawn – savdabīgs FPS un RTS hibrīds.

Nav laika runām, kaprāl, laiks iet karā.

Pie mums atkal viesojas jau nedaudz pārlieku sastaptā postapokaliptiskā pasaule, kur lielākā daļa civiliedzīvotāju ir izmiruši, lai dotu vietu spēcīgajiem un brutālajiem militāristiem. Cīņa notiek starp sarkano, tātad ļauno Impēriju un zilo, protams, labo Konsorciju. Ir sācies Trešais pasaules karš 2040. gadā. Godīgi sakot, nekāds nopietns sižetisks iemesls šādai cīņai spēles visumā nav dots un, visticamāk, tāds arī nav vajadzīgs projektā, kas pilnīgi un galīgi veltīts Multiplayer priekiem.

Rīkojumi, komandier?

Interesantais aspekts, skaidrs kā diena, atrodas Nuclear Dawn gameplay pārsteidzoši veiksmīgi sapludinātajos žanros. Komanda nesastāv no parastajām smagais vidējais vielais klasēm vien – šos visus haotiskos censoņus jāvada vienam komandierim, kas to dara no Company of Heroes līdzīga skata punkta – komandējam padotos, lai šie skrien pēc stratēģiskajiem punktiem, būvējam supply aparātus (lai nesauktu tos muļķīgāk) karojošo smagajām veselības problēmām un munīcijas aptrūkumiem. Skaidrs, ka tik vienkārši viss nav – komandējošajam arī ir jābūvē tālākie jeb pretinieka bāzei tuvākie atdzimšanas punkti, kur neģēlīgajā karā kritušajiem atdzimt un atkal mesties līdz ausīm asinīs, lai pierādītu savu spējību svētajos virtuālajos karos. Galvenais uzdevums Nuclear Dawn ir ar sprāgstvielu un tīrā svina palīdzību nolīdzināt līdz zemei oponentu komandtiltiņu, ar kura sagrūšanu mačs beidzas. Protams, tas nozīmē, ka savējo galvai arī ir obligāti jāceļ virs zemes dažādas aizsardzību veicinošas lietiņas, piemēram, pilnā jaudā gaļu klapējošu automātisko raķešu metēju vai vienkāršu un klasisku nāves tuneli no ēkām, kurā ienākošos naidniekus sagaidīs liesmojošas dusmas lielkalibra ložu formā.

Metot pie malas muļķīgās analoģijas, Nuclear Dawn komandas uzvaras vai zaudējuma iespējas ir ļoti atkarīgas no komandiera stratēģiskajām spējām, kuras, starp citu, spēlē tiek lieliski pārbaudītas, liekot gan aptuveni vadīt dzīvus un elpojošus spēlētājus, gan arī uzmanīt kartē notiekošo, palīdzot krītošajiem un uzmundrinot piecēlušos. Vienīgā problēma ar komandieri ir tas, ka viņa darbs ir nolāpīti atbildīgs, kas nozīmē slikts komandieris ir vienāds ar zaudējumu citādi spējīgam grupējumam. Pie tam, šī iemesla pēc Jūsu nabaga komanda var palikt bez vadoņa, jo visi ir vienkārši pārāk bailīgi, lai saķertu rokās grožus un mēģinātu izlīdzēt.

Marš, uz priekšu!

Būsim gan godīgi, lielākā daļa no mums priecīgi ieņems kājnieka lomu, cenšoties personīgi nožmiegt pēc iespējas vairāk citādi krāsoto ienaidnieku. Visiem modernajiem šaudīkļiem raksturīgi arī Nuclear Dawn FPS daļa balansē uz veiksmīgu klašu sadalījumu. No rekrūšu nometnes skrien četru pamata klašu pārstāvji, respektīvi, smagais un izturīgais Exo, vieglais, ātrais un slepenais Stealth, draudzīgu plecu sniedzošais Support un, protams, optimāli vidējais Assault. Katrai no šīm klasēm ir triju veidu ekipējuma tipi, ieskaitot triecienuzbrucējus – grenadierus, slepenos snaiperus ar klusinātājiem, mediķus un inženierus – katrs varēs bez uztraukuma atrast, ko darīt jebkurā brīdī. Pati skriešanas – šaušanas – skriešanas pēc medpakas mehānika darbojas plūstoši un patīkami. Ieroču izjūta ir ar uzrāvienu un jaudas piegaršu, tomēr, lai būtu pieejama un ātri apgūstama, nepretendē ne uz kādu reālismu. No otras puses, Nuclear Dawn darbība risinās 2049. gadā, kur cilvēki spēj uz vietas palikt neredzami, tāpēc īpaša kašķēšanās par to, ka nākotnes granātmetējs nedarbojas atbilstoši visiem kārtīgi nostiprinātās fizikas likumiem, būtu visnotaļ muļķīga.

Teorētiski, Nuclear Dawn zemes daļa līdzinās visiem pārējiem mūsdienu FPS, tomēr iepriekšminētā klašu sistēma piedod kārtīgu taktikas elementu vairumam kauju un spiež uzmanīgi izvēlēties, ko darīt tālāk.

Ballītes skaņās

Atzīmējot tehniskās, nejaukās detaļas šajā spēlē, jāmin, ka daudzspēlētāju režīms ir un paliek vienīgā lieta, ko dabūsiet par saviem 18 eiro (tagad) – nekādu botu, nekādas piedzīvojumu pilnas kampaņas un nekādu skriptotu sižeta ainiņu. Skaidrs, ka šāda lieta varētu sākumā šķist pilnīgi nesvarīga, tomēr, ņemot vērā, ka Nuclear Dawn ir relatīvi padārga indie spēle, ir skaidrs, ka pēc pāris gadiem serveri varētu kļūt patukši. Un, protams, arī jebkāds sparrings pret botiem asiņainajām interneta batālijām nav iespējams, tāpēc, ja nu gadās, ka kāds ar žanru ir uz Jūs, nāksies izbaudīt visu tiešajā un uz savas virtuālās interneta ādas.

No gleznainās puses

ND ir kā grafiski tā muzikāli akceptējama, bet ne pārāk izlecoša vai skaista spēle. Jā, visi līmeņi atbilst tematikai un ik pa laikam pat parāda kādu glītu bildīti, tomēr pārsvarā dominē pelēcīgais pseidoreālisms bez īpašām ambīcijām. Un, bez šaubām, šeit nevar gaidīt neko, kas varētu konkurēt ar FPS milžiem. Karšu fiziskais dizains gan ir tiešām labs, izkārtojot cīņas tā, lai būtu iespējams ērti manevrēt pa dažādiem maršrutiem, bet reizē nekultivē kampošanu vai cita veida nikni nejaukām darbībām. Un skaņa, skaņa ir tas, ko varētu gaidīt no šādas spēles. Nekas pārsteidzošs, tomēr adekvāts un attiecīgs izstrādes mērogam.

Kopā velkot,

Nuclear Dawn ir labi nostrādāts projekts ar interesantu konceptu, dodot vairākas stundas jautri pavadīta laika, it īpaši, ja varat sadabūt kopā kārtīgu un komunikatīvu kolektīvu.

Nuclear Dawn ar Steam palīdzību iespējams iegādāties šeit.